ŠIS- TAS par burkāniem (citēts no www.ladl.lv

materiāliem)

Domājams, ka burkānu dzimtene ir Vidusāzija, bet jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras tie bijuši sastopami arī citur, jo ir noskaidrots, ka burkānus pazina senie ēģiptieši, senie grieķi un romieši. Pēc zīmējumiem ēģiptiešu kapenēs var spriest, ka burkāni lietoti ārstniecībā. Neko vēl nezinot par vitamīniem, cilvēki bija ievērojuši, ka burkāni palīdz atlabt slimajiem un vārgajiem, veicina gremošanu, nāk par labu redzei, noder arī par caurejas līdzekli. Runā, ka tie karotāji, kas slēpušies Trojas zirgā, pirms tam ēduši ļoti daudz burkānu, lai iztukšotu savas zarnas un atbildīgajā brīdī nerastos problēmas. Bet tas, protams, ir tikai nostāsts. Senie grieķi esot centušies audzēt burkānus līdz ar puraviem, sīpoliem un redīsiem, taču tas viņiem veicies slikti, jo toreizējie burkāni bijuši negaršīgi, balti, ar zarotu sakni. Ceļu uz ēdamgaldu pirmie atraduši burkānu laksti, kas izmantoti līdzīgi citiem zaļumiem, bet ārstniecībā biežāk lietotas sēklas. Senie romieši ēduši gan svaigus, gan vārītus burkānus ar mērci no ķimenēm, veca vīna un eļļas. Bet senos laikos jau nebija stingras robežas starp zālēm un ēdienu. Asprāši stāsta šādu medicīnas vēstures īso kursu: kad cilvēks pirms 3000 gadiem saslima un gāja pie ārsta, tas viņam teica – apēd šo te saknīti; pirms 1000 gadiem: neēd saknīti, tā tāda pagānu būšana, labāk noskaiti lūgšanu; pirms 150 gadiem: neesi māņticīgs, labāk iedzer šo uzlējumu; pirms 50 gadiem: visādi uzlējumi nav labi, ņem šo tableti; pirms 15 gadiem: šīs tabletes nav gana efektīvas, izrakstīšu antibiotikas; bet šodien daudzos gadījumos atkal atgriežamies pie saknītēm, jo kopumā kļuvis skaidrs, ka veselīgu uzturu nevar aizstāt nekas. Un burkāns allaž uzskatīts par vienu no veselīga uztura stūrakmeņiem

 Burkāni ir vieni no izplatītākajiem dārzeņiem, tie ir divgadīgi seleriju dzimtas augi. Saknes forma ir apaļa, cilindrveida, koniska. Saknes garums svārstās no 3cm līdz 40 cm atkarībā no šķirnes.

 Burkāni ar savu maigo ,atsvaidzinošo garšu un īpatnējo aromātu ir ļoti iecienīti sakņaugi. Tajos ir daudz karotīna 9-10mg/100g produkta, toties C vitamīna burkānos ir maz –līdz 5mg/100g produkta, nelielos daudzumos burkānos ir B grupas vitamīni . Tajos ir daudz ogļhidrātu(pārsvarā glikoze)-6%, apmēram 1,0% minerālvielu – kālija, magnija, nātrija, kalcija, dzelzs, fosfora, sēra un citi, un 1-1.2% olbaltumvielu. Burkānu enerģētiskā vērtība ir 29-31 kkal/100g produkta.

 Cilvēkam pietiek apēst 100 gramu burkānu, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo karotīna diennakts devu. Burkānu krāsviela karotīns organismā pārvēršas par A vitamīnu. Karotīns visvairāk ir burkānu ārējā kārtā, tāpēc serde ir gaišāka. Burkānos ir īpaši daudz ēterisko vielu.